PRINCIPI UN LIETOŠANA
SASTĀDĪTĀJI
Atbildīgais redaktors: Valts Ernštreits
Sastādītāji: Valts Ernštreits, Marika Muzikante, Maima Grīnberga
Literārās redaktores: Gunta Kļava (latviešu valoda), Kertu Kibermane (igauņu valoda)
Tehnoloģijas: Signis Vāvere
Konsultanti: Ojārs Bušs, Gunta Kļava, Karls Pajusalu, Pēters Pells, Inita Vītola, Tīts Reins Vītso
Recenzenti: Lembits Vaba, Guntars Godiņš
IEVADS
Šī ir pilnībā no jauna veidota vārdnīca, kas ir plašs, mūsdienīgs, ar piemēriem un gramatisko informāciju bagātīgi ilustrēts palīgs tulkošanai no igauņu valodas un abu valodu apguvei. Vārdnīca ir tapusi, izmantojot mūsdienu valodas materiālus, tostarp Tartu Universitātē veidoto igauņu valodas korpusu, jaunākos igauņu valodas standartus un citus materiālus. Vārdnīcā bagātīgi iekļauta tulkošanā bieži sastopamā un aktuālā leksika, turklāt tajā pirmo reizi publicēti daudzi jauni latviešu mūsdienīgās leksikas vārdi.
Vārdnīcas mērķis ir atainot igauņu valodas vārdu nozīmes, lietojumu un šo vārdu tulkošanas iespējas. Šajā nolūkā vārdnīca ilustrēta ar piemēriem – salikteņiem, frāzēm un frazeoloģismiem.
Piemēriem ir svarīga loma vārda nozīmes un lietojuma izpratnē, jo bieži vien tulkojumā nozīme netiek atspoguļota pietiekami daudzpusīgi (piemēram, ühtsus vienotība ~ perekonna ühtsus ģimenes vienotība ~ sõprus eeldab huvide ühtsust draudzības priekšnoteikums ir vienotas intereses). Vārdnīcas šķirkļa vārdu atlases pamatā ir vārdu sastopamības biežuma dati no Igauņu valodas apvienotā korpusa.
Vārdnīcas sastādīšanu atbalstīja Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma.
ŠĶIRKĻA STRUKTŪRA
Šķirkļa vārds
Šķirklis sākas ar šķirkļa vārdu (aabits ābece). Lokāmajiem jeb deklinējamajiem vārdiem norādīta vienskaitļa nominatīva forma, daudzskaitliniekiem – daudzskaitļa nominatīva forma. Darbības vārdiem norādīta t. s. -ma infinitīva forma. Šķirkļa vārds var būt arī cita šķirkļa vārda gramatiskā forma. Šādā gadījumā figūriekavās sniegta norāde uz pamata šķirkļa vārdu (aja {>`aeg}, öelda {>`ütlema}).
Igauņu valodā ir darbības vārdu savienojumi, kuros darbības vārds iegūst jaunu nozīmi apvienojumā ar kādu citu, teikumā brīvā pozīcijā novietotu palīgvārdu (parasti apstākļa vārdu, retāk – citas vārdšķiras vārdu), un semantiski bieži atbilst latviešu valodas darbības vārdiem ar priedēkli (välja andma izdot; aru saama saprast). Šie savienojumi iekļauti vārdnīcā kā atsevišķi šķirkļi, un to palīgvārdi norādīti pelēkā krāsā (välja tegema izmaksāt). Veidojot atvasinājumus vai divdabjus, šādi vārdu savienojumi kļūst par salikteni (välja|andmine izdošana; aru|saamine 1. izpratne 2. sapratne; aru|saadav saprotams).
Šķirkļa vārdi un gramatiskā informācija papildināta ar vairākām zīmēm:
| salikteņos norāda uz robežu starp abām salikteņa daļām (aasta|eelarve);
- pirms vai aiz šķirkļa vārda norāda, ka šķirkļa vārds ir salikteņa daļa (-alune; ainu-);
` vārdos ar pakāpju miju norāda uz stiprajā pakāpē uzsveramo zilbi (`lill; aad`lik);
[ ] norāda uz fakultatīviem elementiem, kas nemaina vārda nozīmi (alam[määra]|palk minimālā alga; armuke[ne] mīļākais).
Šķirkļa vārdu secība
Šķirkļa vārdi sarindoti atbilstoši igauņu valodas alfabētam:
Aa Bb (Cc) Dd Ee Ff Gg Hh Ii Jj Kk Ll Mm Nn Oo Pp (Qq) Rr Ss Šš Zz Žž Tt Uu Vv (Ww) Õõ Ää Öö Üü (Xx) (Yy)
Uz homonīmiem un homoformām norāda mazie burti (a, b, c utt.), un šie vārdi vispirms kārtoti atbilstoši tālāk sniegtajam vārdšķiru sarakstam, vārdšķirām sakrītot – alfabēta secībā. Darbības vārdu savienojumi kārtoti aiz pamata šķirkļa vārda alfabēta secībā pēc palīgvārda (andma, andeks andma, edasi andma, välja andma utt.).
Vārdšķiras
Aiz šķirkļa vārda norādīta vārdšķira. Vārdnīcā lietoti šādi vārdšķiru saīsinājumi:
s lietvārds jeb substantīvs
adj īpašības vārds jeb adjektīvs
num skaitļa vārds jeb numerālis
pr vietniekvārds jeb pronomens
v darbības vārds jeb verbs
p divdabis jeb particips
adv apstākļa vārds jeb adverbs
konj saiklis jeb konjunkcija
prp prievārds jeb prepozīcija
pop postpozīcija
intj izsauksmes vārds jeb interjekcija
Tīmekļa versijā papildus lietotas šādas vārdšķiras:
com salikteņa daļa
gr gramatiskā forma
loc vietvārds
vj savienotais darbības vārds
Skaitlis
Saīsinājums pl aiz vārdšķiras norāda uz daudzskaitlinieku.
Gramatiskā informācija
Figūriekavās { } norādītas šādas šķirkļa vārda gramatiskās formas:
1) deklinējamajiem vārdiem – vienskaitļa ģenitīvs, vienskaitļa partitīvs un daudzskaitļa partitīvs (aabits s {aabitsa, aabitsat, aabitsaid}), daudzskaitliniekiem – daudzskaitļa ģenitīvs un daudzskaitļa partitīvs (jäätmed s pl {jäätmete, jäätmeid});
2) konjugējamajiem vārdiem – t. s. -da nenoteiksme un īstenības izteiksmes tagadnes vienskaitļa pirmā persona (`aimama v {aimata, `aiman}).
Gramatiskā informācija nav norādīta darbības vārdiem bez pakāpju mijas, darbības vārdu savienojumiem, salikteņiem, kuru beigu daļa ir atsevišķs vārdnīcas šķirkļa vārds, un vietvārdiem.
Nozīme
Vārda atšķirīgu nozīmju tulkojumus ievada kārtas skaitļi 1., 2., 3. utt. (kavalalt 1. viltīgi 2. atjautīgi). Tulkojumā minētajām salikteņu daļām un ģenitīveņiem pievienota defise (alus- pamat-; rootsi zviedru-).
Nozīmes tulkojumu precizējoši apzīmējumi
Pirms nozīmes tulkojuma var būt sniegti precizējoši apzīmējumi, kas raksturo tikai šķirkļa vārdu.
Vārdnīcā izmantoti šādi vārda lietošanas jomu apzīmējumi:
anat. anatomija
biol. bioloģija
ekon. ekonomika
fiz. fizika
inf. informātika
jur. jurisprudence
ķīm. ķīmija
mat. matemātika
med. medicīna
mil. militārā leksika
mūz. mūzika
spr. sports
tehn. tehnika
val. valodniecība
vēst. vēsture
Jomas apzīmējumi lietoti tikai tad, ja šķirkļa vārdam kādā specifiskā jomā ir no pamatnozīmes atšķirīga nozīme (`hunt 1. vilks 2. tehn. smalcinātājs) vai ja šķirkļa vārds un tā tulkojums lietojams tikai specifiskajā jomā (liimeister tehn. slīmests).
Papildus vārdnīcā izmantoti šādi šķirkļa vārda lietojumu raksturojoši saīsinājumi:
dial. dialektisms
novec. novecojis vārds
pārn. pārnesta nozīme
sar. sarunvalodas vārds
vulg. vulgārisms
Papildu paskaidrojumi
Pirms nozīmes tulkojuma iekavās ( ) var būt sniegta precizējoša informācija vai papildu paskaidrojums (katla|kütja (katla) kurinātājs), kā arī norāde uz lietojuma jomu, kas nav iekļauta apzīmējumu sarakstā (juhu|leid (arheoloģijā) savrupatradums). Augiem un dzīvniekiem sniegts to latīniskais nosaukums (lumi|mari (Symphoricarpos) sniegoga).
Lietojuma piemēri
Šķirklī iekļauti arī lietojuma piemēri – salikteņi, frāzes un frazeoloģismi. Pirms salikteņiem ir balts aplis ○, pirms vārdu savienojumiem un frāzēm – melns aplis ● un pirms frazeoloģismiem – trīsstūris ∆. Salikteņi un vārdu savienojumi sniegti atsevišķi katrai nozīmei, savukārt frazeoloģismi – visam šķirklim kopumā.
Igauņu valodā nākotni pārsvarā izsaka ar konteksta palīdzību, tāpēc nākotne tulkojumos lietota vien tad, ja to nosaka konteksts (homme lähen turule rīt iešu uz tirgu). Arī sieviešu dzimte tulkojumos lietota tikai konteksta noteiktajos gadījumos.
Vietvārdi
Igauņu valodā citu valstu vietvārdus pieņemts atveidot oriģinālrakstībā, atšķirīga alfabēta vai raksta gadījumā transliterējot. Izņēmums ir vietvārdi, kuriem igauņu valodā atbilst pašu valodas vārdi. Lībiešu vēsturiski apdzīvoto vietu nosaukumus Ziemeļkurzemē igauniski pieņemts atveidot saskaņā ar lībiešu valodas rakstību (Sǟnag Saunags). Zvaigznīte * pie vietvārda latviešu valodā norāda uz tā variantu, kas ir novecojis vai ir mazāk ieteicams (Tartu Tartu, *Tērbata; Mõisaküla Meisakila, *Meizakila). Saīsinājums vēst. norāda uz vietvārda vai tā nozīmes vēsturisku lietojumu.
Vietvārdiem papildus lietoti šādi saīsinājumi: c ciems, ciemats, pilsētciemats; e ezers; j jūra, okeāns; jl jūras līcis; jš jūras šaurums; k kalns, kalni, augstiene, pacēlums; l līdzenums, zemiene; p pilsēta; pd pilsētas daļa; ps pussala; r zemesrags; s sala, salas; u upe; t teritorija, teritoriāla vienība; v valsts. Apzīmējums LV norāda uz sarakstā iekļautajiem Latvijas vietvārdiem.
LEKSIKOGRĀFIJAS AVOTI
Aben, Karl. Läti-eesti sõnaraamat. Tallinn: Valgus, 1959.
Aben, Karl. Läti-eesti sõnaraamat. Tallinn: Valgus, 1966.
Aben, Karl. Igauņu-latviešu vārdnīca = Eesti-Läti sõnaraamat. Red. Dž. Plakide. Rīga: Izdevniecība „Liesma”, 1967.
Eesti Keele Instituudi kohanimeandmebaas [tiešsaiste]. Eesti Keele Instituut. Koost. P. Päll. Tallinn, 2001–2015 [skatīts 2015. g. 1. apr.]. Pieejams: http://www.eki.ee/knab/knab.htm
Eesti keele põhisõnavara sõnastik. Eesti Keele Instituut. Toim. J. Kallas u.c. Tallinn: Eesti Keele Sihtasutus, 2014.
Eesti keele seletav sõnaraamat. Eesti Keele Instituut. Toim. M. Langemets jt. Tallinn: Eesti Keele Sihtasutus, 2009.
Eesti-vene sõnaraamat. Эстонско-русский словарь. Eesti Keele Instituut. Koost. J. Kallas jt. Tallinn: Eesti Keele Sihtasutus, 1997–2009.
Eesti õigekeelsussõnaraamat ÕS 2013. Eesti Keele Instituut. Koos. T. Erelt jt. Tallinn: Eesti Keele Sihtasutus, 2013.
Igauņu-latviešu vārdnīca [tiešsaiste]. Rīga: Sabiedrība Tilde, 2007 [skatīts 2015. g. 1. apr.]. Pieejams: http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=2&r=10611062
Kaalep, H.J., Muischnek, K. Eesti kirjakeele sagedussõnastik. Tartu: TÜ kirjastus, 2002.
Kļava, D. Eesti-läti sõnaraamat = Igauņu-latviešu vārdnīca. Valmiera: Lapa, 2002.
Latviešu literārās valodas vārdnīca [tiešsaiste]. LU Matemātikas un informātikas institūts, LU Latviešu valodas institūts, Apgāds „Zinātne”(1972–1999) [skatīts 2015. g. 1. apr.], 2011. Pieejams: http://www.tezaurs.lv/llvv/
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm [tiešsaiste]. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija [skatīts 2015. g. 1. apr.]. Pieejams: http://termini.lza.lv/term
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [tiešsaiste]. Red. I. Zuicena. Rīga: LU Latviešu valodas institūts [skatīts 2015. g. 1. apr.]. Pieejams: http://www.tezaurs.lv/mlvv/
Skaidrojošā vārdnīca [tiešsaiste]. Sast. A. Spektors. Rīga: LU MII, 2014 [skatīts 2015. g. 1. apr.]. Pieejams: http://www.tezaurs.lv/sv/
Tartu Ülikooli arvutilingvistika uurimisrühm. Eesti keele koondkorpus [tiešsaiste]. Tartu: Tartu Ülikool [skatīts 2015. g. 1. apr.]. Pieejams: http://www.cl.ut.ee/korpused/segakorpus
Viitso, T.R., Ernštreits, V. Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz = Liivi-eesti-läti sõnaraamat = Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca. Tartu, Rīga: Tartu Ülikool, Latviešu valodas aģentūra, 2012.